Renault ar vairāk nekā 115 gadu sportisku azartu

Renault par pirmo lielāko uzvaru autosportā var uzskatīt 1902. gada Parīzes–Vīnes ralliju, kurā laurus plūca vecākais no uzņēmuma dibinātājiem brāļiem – Marsels Reno (Renault). Šajās sacīkstēs Renault trīs vieglie Type K un četri mazāki mini auto sīvi cīnījās pret līdzīgiem spēkratiem, kuru vidū poļu izcelsmes autosportista Luisa Zborovska Mercedes un Henrija Fārmena Panhard. Rallija ceļš bija sarežģīts, reljefains un līkumots, un šķērsoja Alpu kalnus. Marsela Reno uzvaras brauciena vidējais ātrums bija 62,5 km/h, bet kopš šī brīža Renault pieteica sevi kā ļoti nopietnu auto sacīkšu dalībnieku visos līmeņos.

1906. gadā Renault piedalījās savās pirmajās Grand Prix sacīkstēs, kas divu dienu garumā notika uz publiskiem ceļiem Lemānā – pilsētā nepilnus 200 km uz dienvidrietumiem no Parīzes. Trasē izbrauca Renault vieglās šasijas Type AK ar 12,9 litru četrcilindru dzinēju. Ungārs Ferenss Siss (Szisz) neizturamā tveicē, tādā, ka pat ceļa segums teju vai kūst, 12 stundu braucienā atnesa Renault uzvaru šajās sacīkstēs. Turpmākajos gados pēc šīs uzvaras Renault automašīnu pieprasījums krietni pieauga.

Plašāka informācija pielikumā.