Preses relīze

dalīties

Obevuā tehniskais centrs – 40 gadu aizraušanās ar automobiļiem un stāsti par to

Obevuā (Aubevoye) tehniskais centrs Centre Technique d’Aubevoye (CTA) ir Renault Group slepenā bāze, kas apslēpta Normandijas mežos un Sēnas upes ielokos. Šī vieta ir klasificēta kā konfidenciāla, un tajā tiek pārbaudīti visi Renault Group zīmola prototipi to izstrādes laikā. Tajā veic jauno modeļu statiskos un dinamiskos testus, tos precīzi noregulē, un tur notiek izturības pārbaudes pirms tiek dots apstiprinājums izlaist modeli tirgū. CTA tika uzbūvēts 1982. gadā, un šogad šis centrs svin 40. gadadienu. Šo centru veidojušas aizrautīgas sievietes un vīrieši vairākās paaudzēs, zināmā mērā veidojot arī šī reģiona un neparastās industriālās sistēmas vēsturi. Cerības un pārvarētās grūtības, smagais darbs un sasniegumi šo 40 gadu gaitā, uz kuriem katrs darbinieks var atskatīties ar lepnumu, savijas ar stāstu par modeļiem, kuru riteņi pirmo reizi griezās tieši Obevuā.

Braucot uz Gailonu (Gaillon) pa 6015. departamentālo ceļu, labajā un kreisajā pusē redzami tikai koki. Līdz pat zīmei ar norādi uz Obevuā tehnisko centru nekas neliecina, ka tuvumā ir Renault Group bāze. Šajā unikālajā tehniskajā centrā ir jaunāko tehnoloģiju instrumenti, kas ļauj atveidot visu šķēršļu un grūtību spektru, ar kādām automobiļi saskaras, atrodoties klientu rokās. Centra platība ir 613 hektāri, un tajā ir 35 trases ar kopējo garumu 60 km, 42 testēšanas stendi, divi vēja tuneļi un 18 korozijas testa kameras. Tas viss paslēpts no skatieniem aiz 272 hektāru liela meža, kas automobiļus dažādās izstrādes stadijās aizsedz no okšķeriem.


Ieeja centrā atļauta tikai savējiem, tomēr, svinot 40. gadadienu vietai, kur ik uz soļa un aiz katra līkuma notiek maģija, mēs jūs aizvedīsim virtuālā ekskursijā, atklājot vairākus noslēpumus!


Obevuā trases: testa braucienos ik gadu tiek mēroti 6 miljoni kilometru!


Lai paraudzītos perspektīvā – pašlaik garākais aplis Formula 1 programmā ir 7.004 km. Obevuā trases ir vairāk nekā 60 km garas, tajās atveidots ikviens pasaulē sastopamais ceļu veids. Dažādās trases un ceļi tika izbūvēti no 1982. līdz 2000. gadam, neskaitāmie ceļu segumi, asie pagriezieni un stāvās nogāzes radīs sajūsmu ikvienā, kurš izbauda azartu pie stūres. Šīs trases bez šaubām sniedz labu izklaidi vadītājiem, kas testē Renault, Dacia un Alpine prototipus, tomēr svarīgākais ir galvenais uzdevums – ieklausīties ikvienā troksnī, testēt katru detaļu, sākot no stūres līdz piekarei, veikt izturības testus un analīzi automobiļa uzvedībai uz ceļa.


“Lai apzīmētu konkrētas zonas testēšanas laikā, mēs rīkojamies tāpat, kā līdzjutēji sacensību trasēs – dodam līkumiem iesaukas.”

Frederiks (Frédéric), Obevuā trases vadītājs


Katram līkumam sausajās izmēģinājumu trasēs ir sava iesauka. Nebrīnieties – tām vienmēr ir izskaidrojums! Sākot ar “vārnas kāju”. Apļa sākumā trase sazarojas uz kreiso un labo pusi, tādēļ tā izskatās pēc putna kājas. Visai poētiska metafora, vai ne? Nākamais līkums ir “cimda pirksts”. Tas ir absolūti loģiski, jo tas izskatās kā jauks, apaļš cimda pirksts. Ātrākais līkums trasē (kuru vadītāji izbrauc ar ātrumu virs 200 km/h), nodēvēts par godu negadījumā bojā gājušajam divkārtējam Formula 1 čempionam pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados Alberto Askari (Alberto Ascari). Vēl divi līkumi ieguvuši nosaukumu “Boucles des Biscornes”, kas aizgūts no cilpām Linā-Montlerī (Linas-Montlhéry) sacīkšu trasē. Arī “fermas līkumam” ir savs stāsts – senos attēlos redzams, ka tajā vietā kādreiz bijusi lauku saimniecība. Visbeidzot, līkumā “lielā blīkšķa izeja” ir pietiekami skaļi, lai nosaukumam nevajadzētu skaidrojumu. Šo 3,9 km garo trasi izmanto šasijas precīzai regulēšanai, un tā ir ideāli piemērota pilnam testu klāstam, lai varētu kalibrēt priekšējo un aizmugurējo asi, pārbaudītu saķeri, bremžu izturību, kopējo mašīnas uzticamību, dzinēja vilci un auto uzvedību sānslīdē. Slapjā trase papildina sausās trases sniegtās iespējas, un to izmanto arī citiem testiem.


No Romas uz Briseli pāris sekundēs


Turpinājumā apceļosim dažas Eiropas galvaspilsētas. Tas ir vienkārši – tikai jāseko norādēm uz Romu, Briseli, Madridi vai Londonu. Šī trase ir tikai mazliet garāka par 2 km un atveido braukšanas apstākļus šo pilsētu centrā, tostarp luksoforus, stopzīmes, “guļošos policistus” un vairākus krustojumus. Tādējādi braucēji var nokļūt no Romas uz Briseli burtiski pāris sekundēs.


Pēc tam nāk “ātruma aplis”, kura nosaukums izsaka visu. Tajā vadītāji var forsēt dzinēju, līdz auto sasniedz ātrumu līdz 250 km/h, un tajā ietilpst asie pagriezieni, kuros var sasniegt 180 km/h, negriežot stūri. Šeit veic visus aerodinamikas testus. Interesants fakts – 16 milzu ventilatori gar šo trasi simulē vēju, kas pūš ar ātrumu 14 līdz 72 km/h, lai varētu pārbaudīt katra modeļa stabilitāti un aprēķināt nobīdi. Vieglajam komerctransportam ir iebūvēta elektroniska ierīce, kas nodrošina stabilitāti uz šosejām, ņemot vērā to papildu svaru, kas nāk klāt no kravas. Interesanti, ka automobiļu braukšanas virziens ātruma aplī ir tāds pats, kā īstajās sacīkšu trasēs – pretēji pulksteņrādītāju virzienam. Tam, iespējams, ir saistība ar smadzeņu kreiso puslodi un virzienu, kādā asinis plūst cauri sirdij, vai arī centrbēdzes spēku, vai romiešu tradīcijām; ir daudz leģendu un hipotēžu, kurās mēģināts izskaidrot šo fenomenu, tomēr neviens īsti nezina (pagaidām), kādēļ tā.


Nākamajās trasēs ir cita ainava. Obevuā, protams, ir arī dažādas stāvās nogāzes, vidējas kalnu trases un bezceļa trases 4x4 un citu modeļu izmēģināšanai. Tajās kāpums pārsniedz 40 metrus, tur ir jāšķērso vairāki tilti, bedres un slīpumi, kas nodrošina adrenalīnu šādos bezceļa braucienos. Starp citu, nevienam nav ne jausmas, cik garš ir šis bezceļa posms. Pēc nostāstiem zināms, ka šajā trasē nekad nedrīkst doties vienatnē (vai, ja tomēr to dara, vismaz jāpārliecinās, ka ir līdzi viss aprīkojums). Šie posmi rada smagu slodzi Renault Group modeļu dzinēju vilcei. Vēl kāds interesants sīkums – šajā bezceļa trasē ir precīzi tikpat kreiso pagriezienu, cik labo.

Ekstremālas trases izturības testēšanai


Pirms dodamies prom no trasēm, ielūkosimies pāris vietās, kuras varētu raksturot kā automobiļu moku kambarus. Lai atveidotu visu veidu ceļus un simulētu laika apstākļus katrā valstī, CTA ir izbūvētas arī ekstremālās trases. Piemēram, putekļu tunelis, kurā atveidoti apstākļi Argentīnā – valstī, kurā ir ļoti liela putekļu koncentrācija. Valstīm, kurās daudz līst, izveidots 24 cm dziļš brasls ar 6 cm dziļām bedrēm. Tādējādi modeļiem ir jāiztur 30 cm dziļa ūdens trieciens. Lai pārliecinātos, ka automobiļi izkļūs neskarti, ja brauks ar ātrumu 80 km/h, izbūvēta milzīga 3x3 metrus liela mākslīgā peļķe.


Obevuā trases ir pilnas ar pārsteigumiem. Dinamiskie testi ir neaizstājami un ļoti nozīmīgi, lai pārbaudītu auto uzvedību uz ceļa, savukārt statiskie testi nepieciešami jauna automobiļa izstrādes stadijās. Vairākās CTA ēkās ir tādas iekārtas, par kādu esamību neviens nespētu pat iedomāties. Sniegsim ātru pārskatu par tām tehnoloģijām, kuras noder elementu uzlabošanai un regulēšanai katra modeļa izstrādes procesā.


Ploteri, datori un citas tehnoloģijas laika gaitā


Loģiski, ka rodas jautājums, kā testus veica tad, kad vēl nebija datoru un aprēķinu programmu. Žanam-Markam (Jean-Marc), testa metožu ekspertam Obevuā, ir atbilde: “Lai aprēķinātu ātrumu un patēriņa efektivitāti, pirms parādījās datori, mēs izmantojām ploterus. Svarīgākais bija iedot vadītājam ātruma līkni, kura viņam bija jāievēro. Lai nu kā, testēšanas iekārtas ir nepārtraukti attīstījušās, pielāgojoties aizvien stingrākajiem noteikumiem un tehnoloģiskajai attīstībai: hibrīda, elektriskajiem un ūdeņraža dzinējiem utt. Tagad, lai analizētu un optimizētu automobiļa veiktspēju, tiek mērīti simtiem parametru.”


Tomēr šo pēdējo 40 gadu gaitā daudz kas ir mainījies. Tagad tiek mērīts viss, pat klusums. Tiek pārbaudīta akustikas kvalitāte pasažieru salonā un ārpus tā, lai klientiem nodrošinātu optimālu komfortu iekšpusē un nodrošinātu atbilstību dažādajām normatīvo aktu prasībām ārpusē. 2005. gadā uzbūvētajā elektromagnētiskās saderības laboratorijā dīvainās “bezatbalss” un “daļējas bezatbalss” kamerās tiek mērīts elektromagnētisko viļņu daudzums. Skaņas kamera, radiofrekvences kamera, kamera elektromagnētisko emisiju mērīšanai no automobiļa elektronikas bez ārējas ietekmes, kamera automobiļa elektromagnētiskās pretestības testēšanai – tās ir dažas no jaunākajām iekārtām, kas palīdz izvairīties no elektromagnētiskiem traucējumiem un pārliecināties, ka sarežģīti savienotās funkcijas automobilī darbojas labi.


Šajā unikālajā centrā ir arī testēšanas stendi, vēja tuneļi un korozijas kameras, kurās automobiļus pakļauj skarbiem apstākļiem, lai pārbaudītu to novecošanās procesu. Izmantojot sāls miglu, karstumu (+55 °C), aukstumu (-30 °C) un vēju (līdz 230 km/h), kamerās dažus mēnešus gadā tiek atveidoti apstākļi visās pasaules vietās, kādās klienti vairākus gadus lietos savus automobiļus, tostarp tiek simulēti arī skarbākie apstākļi.


Šīs unikālās vietas apskata noslēgumā, jāmin vēl daži nozīmīgi un interesanti fakti –

  • Katra koka vietā, kas tika nozāģēts, būvējot centra trases un ēkas, trīs citi koki tika iestādīti vietā centra teritorijā vai ārpus tā;
  • Tā kā CTA ieskauj liels mežs, tajā ir mežsaimniecības nodaļa meža apsaimniekošanai un koksnes pārdošanai;
  • Pagājušajā gadā unikālā centra ražotnē atkārtoti tika pārstrādāti 2300 nokalpojušu automobiļu;
  • Šajā bāzē tiek veidotas modeļu dizaina prezentācijas, jo centram ir resursi, lai tiktu nodrošināta konfidencialitāte;
  • Viena apsargu apgaita ir 14 km gara;
  • Tiek būvēts jauns testēšanas stends, lai mērītu degvielas patēriņu un piesārņojumu, ko auto modelis varētu radīt. Šāds stends būs vienīgais Francijā un nodrošinās plašāku temperatūras diapazonu un simulēs arī saules gaismu.

Datnes lejupielādei

Palieciet kontaktā

Sekojiet mums sociālajos medijos

Mūsu vietne izmanto sīkdatnes