Renault turpina ražot videi draudzigus automobilus par merenam cenam

Renault Commitment 2009 plana ietvaros Renault ir noteicis sev ambiciozu siltumnicas efekta gazu samazinašanas planu. Ta pamata ir tris merki: but pasaules labako automašinu izgatavotaju trijnieka pec CO₂ emisiju apjoma, piedavat automobilus, kas darbinami ar biodegvielu, un izstradat alternativo tehnologiju klastu. Pirmo reizi pie savas apnemšanas Renault saka stradat 2007.gada sakuma, kad tirgu tika ieviesti modeli, kas bija darbinami ar E85 etanolu un B30 biodizeli, ka ari ieviests 100ZS TCE benzina dzinejs. Driz vien 2007.gada pavasari uzmaniba tika pieversta Renault eco2 ieviešanai, kas ir simbols Renault automobilu ekologiskajam un ekonomiskajam priekšrocibam.

2006.gada sakuma Renault Commitment 2009 plana ietvaros Renault apnemas krasi samazinat CO₂ emisiju apjomu saviem jaunajiem modeliem, lai palidzetu cinities pret siltumnicas efektu. Lidz ar to tika noteikti tris lieli merki.

·        But vienam no trim pasaules labakajiem auto izgatavotajiem pec CO2 emisiju apjoma. Lidz 2008.gadam Eiropa Renault tiecas pardot vienu miljonu automobilu, kas emitetu mazak par 140g CO2 uz vienu kilometru, savukart trešdala no šiem automobiliem emitetu mazak par 120g/km.           

·        Piedavat automobilus, kas darbinami ar biodegvielu. Lidz 2009.gadam 50% no benzina dzinejiem, kas tiek pardoti Eiropa, bus darbinami ar dažadiem benzina un etanola maisijumiem. Lidz šim pašam gadam visi dizela dzineji vares izmantot degvielas maisijumus ar 30% biodizela piejaukumu.

·        Sagatavot pilnu alternativo tehnologiju klastu. Apvienibas ietvaros Renault gatavo pilnu alternativo tehnologiju klastu, piemeram, hibridautomobilus, elektriskos automobilus un kurinama elementus.

2007.gada maija Renault naca klaja ar savu galigo vides aizsardzibas apnemšanas komponenti – Renault eco2 vides aizsardzibas simbolu, kas apliecina, ka automobili ir ekologiski un ekonomiski. Tas ir rezultats Renault pedejo desmit gadu centieniem ierobežot visu automobila ciklu – izgatavošanas, lietošanas, ka ari produkta muža cikla nobeiguma fazes – ietekmi uz vidi. Renault tagad izgatavo Renault eco2 automobilus visa sava piedavajuma klasta ietvaros.

Jauna Laguna 1.5 dCi 110 – pirmais Renault eco2 automobilis sava segmenta

Jauna Laguna ir izgatavota Francijas rupnica Sandouville. 1998.gada Sandouville kluva par Renault grupas pirmo darbnicu un salikšanas rupnicu, kas ieguvusi ISO 14001 sertifikatu. 110ZS 1.5 dCi dzinejs var lepoties ar tikai 5.1l/100km degvielas paterinu, kas ir ekvivalents 136g CO2 emisiju uz vienu kilometru. Turklat ta ir izgatavota no vairak neka 35kg parstradatas plastmasas, kas ir nepieredzeti augsts limenis ražošana, un 95% tas svara ir parstradajams.

Labako trijnieka pec degvielas paterina un CO₂ emisiju daudzuma

Ar savu efektivo dzineju piedavajumu Renault ir starp labakajiem attieciba uz CO₂ emisiju samazinajumu. Jaizcel ari 20 gados panaktais progress attieciba uz automobilu degvielas paterina samazinašanu. 1993.gada, piemeram, 93ZS Renault 19 1.9 DT vareja nobraukt 769km, izmantojot videji 6.5 litrus degvielas uz 100km un emitejot 172 CO₂ gramus uz vienu kilometru. 2000.gada 100ZS Megane ar 1.9 dTi dzineju var paveikt 960km lielu attalumu paterejot 5.2 litrus degvielas uz 100km un emitejot 138g CO₂ uz vienu kilometru. Šobrid 105ZS Megane 1.5 dCi ar pilnu degvielas tvertni var nobraukt 1111km, jo tas degvielas paterinš ir tikai 4.5l/100km, CO₂ emisiju limenis ir 120 g/km.

2007.gada maija Renault iepazistinaja plašaku publiku ar savu 100ZS TCE benzina dzineju, kas ievietots jaunaja Clio modeli. Šis 1.2 litru dzinejs, kam ir 1.4 litru dzineja jauda un 1.6 litru dzineju bloka griezes moments (145Nm), ir raksturigs Renault kompetencei. Jaunais Twingo GT ar TCE dzineju var lepoties ar tikai 5.9 litru degvielas paterinu jauktaja cikla uz 100 kilometriem, kas pielidzinams 140g CO₂ emisijam uz vienu kilometru.

Renault savu kompetenci ir veltijis ari dizela dzinejiem. Megane, kurai ir 105ZS 1.5 dCi dizela dzinejs ar dalinu filtru, kas emite tikai 120g CO₂ uz vienu kilometru. Jaunais automobilis Laguna ar tadu pašu 110ZS jaudas dzineju jaukta cikla patere 5.1 litru degvielas uz 100km un emite 136g CO₂ uz vienu kilometru.

Bioetanols un biodizelis: degvielas nakotne Eiropa

Renault uzskata biodegvielu par vienu no efektivakajiem un ekonomiskakajiem risinajumiem, lai ierobežotu videjo CO₂ emisiju apjomu. Biodegvielas ir raditas no darzenu un augu masas un ir atjaunojams, dažadots energijas avots, kas palidz mazinat atkaribu no fosilajam degvielam. Ši degviela ir divtik izdeviga, jo to var ražot no vietejiem izejmaterialiem, lidz ar to parvadašanas del nerodas CO₂ emisijas.

Renault ir viens no nedaudzajiem automašinu izgatavotajiem Eiropa, kas saviem klientiem piedava ar biodegvielu darbinamus auto. 2007.gada junija tika laists klaja 105ZS Megane (Hatch un Sport Tourer modeli), kas aprikoti ar 1.6 litru 16V dzineju, ko iespejams darbinat ar E85 etanolu. Lai ari Brazilija Clio un Megane modeli, kas var sadedzinat E100, tiek tirgoti jau kopš 2004.gada, tas bija Renault pirmais meginajums ieviest bioetanolu Eiropas tirgu.

2006.gada beigas Renault naca klaja ar 2.0 dCi Trafic 90ZS un 115ZS versijam, ka ari 2.5 dCi Master 100ZS un 120ZS versijam. Abi dzineji ir darbinami ar B30 biodizeli un ir izveidoti uznemumiem, kas uztur savu automobilu parku. Pirmais pasažieru auto, kas izmantos biodizeli, tiks palaists tirgu 2008.gada. Jaunais Twingo, kas tika demonstrets pedeja Ženevas autošova, bus pieejams ar 65ZS 1.5 dCi dzineju, kas ir darbinams ar B30 degvielu. Turklat kopš 2006.gada marta Eiropas Sintetisko Degvielu Alianses (ASFE) ietvaros, kura apvieno DaimlerChrysler, Volkswagen, Royal Dutch Shell un Sasol Chevron, Renault ir stradajis pie otras paaudzes degvielam. Škidras biodegvielas ražo, apstradajot gazi, ogles vai biomasu ar Fišera-Tropša sintezes metodi.

Renault izmantotas biodegvielas

Bioetanols tiek izgatavots, raudzejot un destilejot biomasu – augus, piemeram, kviešus un bietes Eiropa, cukurniedres Brazilija un kukuruzu ASV. Bioetanolu pec tam dažadas proporcijas var samaisit ar degvielu: degviela ar 5% bioetanola sastavu ir pazistama ka E5, 10% ir E10 un 85% ir E85. Mainigas degvielas automobili, piemeram, Clio 1.6 16v Hi-Flex, kas tiek pardoti Brazilija, var sadedzinat tiru etanolu.

Biodizelis ir alkilesters, kas atvasinats no augu ellas. Tas tiek izgatavots no labibas un augiem, no kuriem var iegut ellu (Eiropa parsvara no rapša un saulespuku ellas, bet citas pasaules dalas ari no sojas un palmu ellas). Procesa, kas saukts par transesterifikaciju, augu ella reage ar metanolu un rada biodizeli, ko pec tam var samaisit ar tiro dizeli. 30% biodizela un 70% tira dizela maisijuma nosaukums ir B30.

Well-to-wheel princips

Lai izprastu biodegvielas priekšrocibas salidzinajuma ar fosilo degvielu, CO₂ emisiju samazinašanas problema ir jaskata visaptveroši, ieverojot well-to-wheel pieeju.

Analizejot visu procesu no degvielas ieguves lidz transportlidzekla kustibas uzsakšanai, tiek noteikts koeficents degvielas efektivitatei, izrekinot kopejo CO₂ emisiju daudzumu, sakot no degvielas ražošanas briža lidz pat tas sadedzinašanai automobili. 

Fosilas degvielas rada CO₂ emisijas ari to ražošanas (urbšana un rafinešana) un parvadašanas laika, ka ari, automobilim dedzinot degvielu. Biodegviela ir radita no biomasas, t.i. augiem, kas ir ipaši audzeti šim nolukam. CO₂ apjoms, ko augi uzsuc augšanas laika (fotosintezes cela) tiek atskaitits no kopeja biodegvielas CO₂ emisiju apjoma. Biodegviela var tikt izgatavota no vietejam biologiskam izejvielam, tapec ir mazaka vajadziba transportet to pa sauszemi un juru uz dažadam sadales iekartam. Ari tas lauj ierobežot CO₂ emisijas.

Visparejais biodegvielas sniegums ir daudz nekaitigaks videi neka parastas fosilas degvielas. Salidzinajuma ar benzina dzinejiem, biodegviela var samazinat CO₂ emisiju apjomu lidz pat 70% atkariba no izejmateriala, no ka ta gatavota. Dizela vai biodizela dzineji rada par 20% mazak emisiju.