KOLORISTS – PASTĀVĪGS AMATS RENAULT DIZAINA NODAĻĀ

Katrs Renault automobilis pieejams vidēji septiņās dažādās krāsās. Katra sīkākā detaļa, kontrasts un metāliskais spīdums ir rūpīgi pārdomāts. Pirms automobilis nonāk ielās un tirdzniecības vietās, dizaina nodaļas komandas ar radošo ekspertu un piegādātāju palīdzību visu rūpīgi izvērtē un apstiprina.

“Es varu paveikt visu, radīt jebko. Ja vien man ir krāsas izveidošanai nepieciešamie elementi, perlamutrs un visi pamata pigmenti, es varu radīt visas varavīksnes krāsas."

Rafaels, Renault dizaina nodaļas kolorists

IEDVESMAS VARAVĪKSNE

Rafaels Renault dizaina nodaļā strādā jau 21 gadu, pirmos 10 gadus pavadot kā krāsotājs, un tikai tad kļuvis par krāsu tehniķi. Viņš gluži vienkārši rada krāsas, kas vēlāk tiks izmantotas uz saražotajiem automobiļiem. Rafaelam ir laboratorija, kas atrodas tehnocentrā, Renault dizaina nodaļas galvenajā birojā netālu no Parīzes (Francijā). Tur trīs krāsošanas stendos viņš var spēlēties ar dažādiem krāsu pigmentiem, izmēģinot un uzklājot katru jauno partiju.

Pirmkārt, un galvenokārt kolorists patiesībā ir mākslinieks!

Vispirms krāsu un materiālu dizainers, izklāstot vispārīgo ideju par pagatavojamo krāsu, dod Rafaelam vairākus norādījumus, lai sniegtu sākotnējo iedvesmu. Rafaels skaidro: “Man saka – meklējam zilo toni, kas var būt gaišs vai tumšs atkarībā no automobiļa. Pēc tam es procesu pārņemu savās rokās.”

Šajā procesa posmā jāgūst atbildes uz daudziem jautājumiem. Vai tas ir ierobežota izlaiduma automobilis? Ja tā, tad krāsa nesīs vēstījumu, kaut arī tam ir īss mūžs. Vai tas ir kaut kas stratēģiskāks, ilgmūžīgāks? Kāda tipa virsbūve tiks izmantota? Vai Rafaelam jāstrādā konkrēta uzdevuma ietvaros, vai tā drīzāk ir iedvesmojoša noskaņu kolāža?

Kolorista galvenais uzdevums ir pirms pirmās partijas ražošanas piedāvāt jaunas idejas, kuras vēl apstiprinās dizainers. Lai to paveiktu, viņš ar ļoti precīziem paņēmieniem katrā maisījumā panāk ideālu līdzsvaru. Rafaels stāsta: “Dažreiz izdodas panākt nevainojamu rezultātu jau pirmajā reizē. Tādā gadījumā pilnīgi pietiek ar vienu dienu, lai jaunā krāsa saņemtu apstiprinājumu. Tomēr lielākoties tas prasa daudz vairāk laika, atkal un atkal ejot pie dizainera, līdz iegūstam meklēto krāsu.”

ŠĶIPSNIŅA SARKANĀ PIGMENTA

Ko šis krāsu burvis glabā savās atvilktnēs un plauktos? Nekādu burvju dziru vai buramvārdu grāmatu – tikai pigmenti. Daudz pigmentu! “Man ir pieejami tā dēvētie “tīrie” pigmenti, kādi pieejami tikai ķīmiskajā rūpniecībā. Un, protams, arī citi, kas ir brīvi pieejami lielākajā daļā garāžu. Es tos sajaucu, lai iegūtu īsto krāsu.” Agrāk pigmenti bija organiski savienojumi. Tagad tie ir sintētiski, un tiem ir neskaitāmas variācijas, kas nāk no Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānas un pat Vācijas. Papildus alumīnija oksīdiem un perlamutram, pigmenti ir svarīgākās sastāvdaļas, veidojot jebkuru jaunu krāsu.

Pastāv vairākas lielas krāsu grupas: viendabīgās, metāliskās, perlamutra, trīsslāņu (sastāv no viendabīgā slāņa, perlamutra slāņa un tad lakas slāņa), kā arī krāsainās lakas.

“Tas mazliet līdzinās ēdiena receptei, izņemot to, ka tu nenolaizi karoti, kad viss gatavs! Vai pievienot kārtīgu šļuku mirdzumam? Mazu lāsīti? Kuras krāsas labi sajaucas? Vai lietot iekrāsotu alaunu, vai laku? Mērķis vienmēr ir radīt kaut ko jaunu un harmonisku.“

Kaut arī galīgā toņa iegūšanai nepieciešamas tikai trīs līdz astoņas sastāvdaļas, vēlamo rezultātu panāk, variējot devas. Tas nozīmē, ka, lai nonāktu pie rezultāta, var nākties izgatavot duci dažādu partiju. Kā varat iedomāties, iespējamo kombināciju skaits ir gandrīz bezgalīgs. “Es nevaru atļauties izpausties visos virzienos,” norāda Rafaels. “Ir jārada kaut kas skaists, tomēr ne pārmērīgi dārgs. Kaut kas pilnībā īstenots, tomēr viegli atkārtojams. Mērķis, protams, ir radīt to, kas patīk pēc iespējas vairāk cilvēkiem, tomēr galvenais faktors ir izmaksas.”

Galīgo produktu iegūst, pievienojot laku – visbiežāk spīdīgu. Maisījumam pievienojot sveķus, Rafaels var mainīt pārklājuma virsmas raksturu no matēta līdz satīna spīdumam. Starp Rafaela nesenākajām ģeniālajām idejām ir sastāvdaļa “Glass Flakes”, ko veido miniatūras stikla pērlītes, kuras, pievienotas pamata maisījumam vai lakai, palīdz krāsai atstarot gaismu.

FORMA – SAVALDZINĀŠANAS BŪTĪBA

Kad samaisīta pigmentu partija un saņemts apstiprinājums no krāsu materiālu dizainera, Rafaels pāriet pie tehniskākas fāzes. Galvenais, lai katrā “pirmās salikšanas” reizē krāsa būtu precīzi reproducējama. Tad Rafaels cieši sadarbojas ar atbildīgo piegādātāju, lai panāktu krāsu atbilstību ražošanas norādījumiem. Šis posms ilgst apmēram astoņas nedēļas. Tad krāsu uzklāj uz izliektas formas – paliela metāla plāksnes gabala, kas atkarībā no leņķa un gaismas avota dažādā veidā uztver gaismu. Tas sniedz labu priekšstatu par galaproduktu. Lai gūtu pilnīgu pārliecību un iegūtu apstiprinājumu no projekta komandām, Rafaels veic pēdējo pārbaudi, gatavo krāsu uzklājot uz auto 1:1 mērogā. Visbeidzot rūpnīcas roboti, izmantojot ļoti precīzus smidzināšanas un spiediena procesus, reproducē tieši tādu pašu krāsu.

“Esmu izpētījis pilnīgi visu no baltās krāsas līdz melnajai, no sarkanās krāsas līdz zaļajai. Savā darbā man jāatrod veidi, kā izgudrot sevi no jauna. Tas arī ir viss noslēpums. Man jāmeklē jauni pigmenti. Jārīkojas atšķirīgi.“

No dienas, kad krāsa tiek radīta, līdz pirmajai reizei, kad tā konveijerā pirmo reizi tiek uzklāta uz automobiļa, var paiet pusotrs gads. Tomēr dažām krāsām, piemēram, “Alpine Fire” oranžajam tonim, ir nepieciešams piecas reizes ilgāks laiks (precīzāk, astoņi gadi), pirms tās ierauga dienas gaismu.

Lai iemūžinātu sevis radīto, Rafaels vēl pēdējo reizi liek lietā iztēli, piešķirot savai krāsai nosaukumu. Piemēram, nosaukums “Zanzibar Blue” – krāsa, kuru pirmo reizi varēja redzēt uz Arkana modeļa – atsauc atmiņā atvaļinājumu: “Tā atgādina baltas smiltis, ūdeni un tumšas debesis virs galvas.“

FORMA – SAVALDZINĀŠANAS BŪTĪBA

Dažas no Rafaela izveidotajām krāsām ir kļuvušas leģendāras. Krāsas, kuras ar savu uzdrīkstēšanos, novitāti vai skaistumu, ietekmējušas prātus un savu laiku.

“Kad uz ielas redzu krāsu, kas man patīk, es dažkārt prātoju, kādus pigmentus mūsu konkurents ir izmantojis, lai to iegūtu. Tas man vienmēr sniedz jaunas idejas par neparastām sastāvdaļām, ar ko strādāt, lai radītu kaut ko vēl nebijušu.“

Tā notika ar “Orange Valencia”, ko izlaida uz piektās paaudzes Clio. Tas autobūves vēsturē ir pirmais un vienīgais oranžas krāsas lakojums sērijveida modelim. Kombinācijā ar atšķirīgas krāsas apakšslāni šis lakojums piešķir šim tonim dziļāku un košāku piesātinājumu. “Attiecībā uz krāsainām lakām mēs savā ziņā bijām pirmie ar “Flame Red” sarkano,” atminas Rafaels. “Uzdevums bija atrast veidu, kā nākamajam modelim panākt vismaz tikpat labu, ja ne pat labāku rezultātu, vienmēr meklējot kaut ko oriģinālu.“

Grūtības rada tas, ka ne visas krāsas piestāv visiem virsbūves tipiem un siluetiem. Virsbūvei ar noapaļotām, apjomīgām formām, kādas ir, piemēram, Clio, derēs spēcīga, piesātināta krāsa, piemēram “Flame Red” sarkanā. Savukārt metāliska krāsa ar pelēkā nokrāsām, piemēram, “Shale Grey” pelēkā, labāk izskatītos uz auto virsbūves ar stingrākām līnijām, piemēram, uz jaunā Megane E-TECH Electric.

Galu galā, izsmalcinātākas vai plaši pieņemtas krāsas ir vieglāk kombinēt ar citām automobiļu formām. “Midnight Blue” zilā ir viena no šādām krāsām. To izmanto jaunajam Megane E-TECH Electric, ZOE, kā arī Espace, ar kuru brauc Francijas prezidents.

KRĀSA – APDRAUDĒTA SUGA?

“Pēdējos desmit gadus esmu strādājis ar ļoti piesātinātiem, ļoti krāsainiem toņiem. Ar krāsām, kas izceļas,” norāda Rafaels. “Es esmu krāsu fans. Jo mazāk ir baltā, melnā un pelēkā, jo vairāk es aizraujos! Faktiski man patiktu uz ceļiem redzēt visu krāsu spektru. Tomēr šodienas pasaule kļūst vienveidīgāka.”

Pirms gada Axalta (autobūves krāsu speciālists) veica aptauju, kurā pārliecinājās, ka krāsu piedāvājums kļūst vienveidīgāks. Šī aptauja liecina, ka 81 % visā pasaulē pārdoto automobiļu ir vai nu baltā (38 %), melnā (19 %) vai pelēkā (15 %) krāsā. Ražotāji tiecas dot priekšroku šīm krāsām, jo tās ir relatīvi lētāk pagatavot. “Dažas no šīm krāsām ir bijušas apritē jau mūžību,” nosaka Rafaels. “Tās te ir uz palikšanu. Piemēram, Renault baltā (Renault White) – tai ir vairāk nekā 30 gadu!”

Lai arī ražotāju piedāvātās krāsu paletes kļūst arvien ierobežotākas, dažos tirgos vērojama ilgstoša pretestība pret “neitrālām krāsām”, kas turpinās arī šodien. Dažās valstīs ir kultūras, kas pret krāsām ir vēlīgākas. Tā tas ir Indijā, kur garšvielas un audumi veido krāsu kaleidoskopu. 2020. gadā Renault atklāja Kiger, kurš iezīmēja ceļu jaunam modelim tieši Indijas tirgum. Krāsa “Aurora Borealis” tika speciāli radīta šim modelim un bija unikāla ar to, kā mainīja krāsu atkarībā no apgaismojuma un leņķa, kādā uz šo automobili raudzījās. Tajā bija apvienoti zili violeti izgaismojumi ar neona zaļiem akcentiem.

Attiecībā uz ražotājiem, Renault galvenais krāsu un materiālu dizainers Fransuā Farions (François Farion) iepriekš ir stāstījis, ka, viņaprāt, “Renault ir ievērojama priekšrocība, jo tā piedāvājumā ir lielāka krāsu izvēle nekā vidēji autobūves nozarē. Mēs pārdodam par apmēram 10 % vairāk krāsainu modeļu nekā citi ražotāji."

Ne pārāk sen koloristi tiecās radīt savstarpēji izmantojamas krāsas. Citiem vārdiem sakot, krāsas, kuras tika izmantotas vairākiem zīmoliem Grupas ietvaros. Pašlaik katra krāsa ir ekskluzīva tās ražotājam vai pat konkrētam modelim. Katram zīmolam ir sava identitāte, sava unikālā vizuālā valoda. "Piemēram, Dacia ir vienīgais modelis ar zaļajiem toņiem, ar dabas toņu paleti,” skaidro Rafaels. “Turpretim Alpine krāsojumam izmanto dažādus zilās krāsas toņus, kurus arvien izgudrojam no jauna.”

Stāstot par Renault, Rafaels atzīst: “Mēs pašlaik strādājam pie krāsām, kuras ir ļoti pieprasītas un neuzkrītošākas”. “Mēs paturam dažas krāsas ar noteiktu piesātinājuma pakāpi, tomēr meklējam arī izsmalcinātākus toņus, dažkārt pat mazliet “metāliskus”. Mēs tiecamies pēc piesātinātākām un dziļākām krāsām.”