Drošas braukšanas kurss ar Renault. IV dala.

Pagrieziena raditaji

Pagrieziena raditaji ir nozimigs signals gan citiem braucejiem, gan gajejiem. Iesledzot pagrieziena raditaju, mes informejam citus braucejus un gajejus par savu nodomu veikt kadu konkretu manevru. Taču nelaika un nevieta ieslegti pagrieziena raditaji nereti klust ari par satiksmes negadijuma izraisitajiem.

Lai mazinatu satiksmes negadijumu rašanas iespeju, vaditajam vienmer vajadzetu ieslegt pagrieziena raditaju, veicot pagriezienu vai mainot braukšanas joslas, un tudal pec attieciga manevra veikšanas to ari izslegt, lai parejie satiksmes dalibnieki netiktu maldinati. Aptaujas dati liecina, ka 22% autovaditaju atzist, ka viniem nav ieradums ieslegt pagrieziena raditaju, mainot braukšanas joslu, 4% to nedara nekad, bet 18% vaditaju to dara vienmer, dažreiz vai reti.

Seviški liela nozime pagriezienu raditajiem ir tad, ja runa ir par ta devetajam „aklajam zonam”.

Ka darbojas ESP?

Renault jaunakie modeli ir aprikoti ar elektroniski kontroletu bremzešanas sistemu, taja skaita elektronisko stabilitates programmu, kuras jaunaka versija ietver ari nepietiekamas pagriežamibas kontroles funkciju (automašinas priekšejas ass izstumšana slidešanas gadijuma).

ESP strada šadi: sensori uzrauga stures rata pagrieziena lenki un auto atrumu un nosuta šo informaciju uz elektroniskas stabilitates moduli jeb vadibas bloku, kurš nosaka auto kustibas virzienu, kadu ir izvelejies vaditajs. Pateicoties citam sensoram, kurš mera auto paatrinajumu un ritenu griešanas atrumu, ESP nosaka ta briža auto kustibas virzienu jeb celu. Kad sistema saskata atškiribas starp šiem parametriem, piemeram, auto priekšeja vai aizmugureja ass sak slidet, ta megina labot auto ritenu griešanos ar merki radit kontrreakciju, kas novirzitu auto atpakal vaditaja izveletaja virziena. Lai nodrošinatu šadu procesu, ESP veic viena vai divu ritenu piespiedu piebremzešanu, vienlaicigi kontrolejot motora apgriezienus.