Preses relīze
Prakse liecina, ka par daudzu satiksmes negadijumu celoni bieži vien klust škietami «sikumi» – aizplapašanas ar blakussedetaju, muzikas klausišanas, nevieta nospiests bremzes pedalis utt. Talak doti vairaki padomi, ka noverst šos visnotal bistamos sikumus.
Lidzsvarota braukšana nebut nenozime lenu braukšanu, ka to izprot lielaka dala autovaditaju. Lidzena braukšana nozime izvairišanos no parlieku biežas, bezmerkigas un nevajadzigas bremzešanas vai biežas braukšanas joslu mainas, kas varetu apdraudet satiksmes drošibu. Jaatzime, ka lidzena braukšana ir ari ekonomiska, proti, samazinas degvielas paterinš, turklat ari riepas, suspensija un sajugs kalpos ilgak.
Svarigi izveleties tadu braukšanas atrumu, kas neapdraudetu citus satiksmes dalibniekus un neraditu draudus satiksmes drošibai. Parlieku mazs braukšanas atrums nav velams, jo tadejadi var tikt trauceti citi brauceji, radot bistamas situacijas uz cela, lai gan par biežako satiksmes negadijumu celoni parasti ir parlieku lielais braukšanas atrums. Izveloties braukšanas atrumu, janem vera vairaki faktori: brauceja fiziskais un emocionalais stavoklis (sliktas pašsajutas gadijuma noteikti vajadzetu piebremzet), cela segums, laika apstakli (pec lietus celi ir slideni, tapec jaievero papildu piesardziba), automašinas tehniskais stavoklis un citi. Taču pats svarigakais, izveloties braukšanas atrumu, ir parliecinaties, ka tas nerada draudus satiksmes drošibai un ka nepieciešamibas gadijuma (piemeram, strauji bremzejot) vaditajs spej saglabat pilnigu kontroli par savu auto.
Nepiemerotas distances izvele ir viens no biežakajiem satiksmes negadijumu iemesliem, it seviški pilsetas sastregumu stundas. Zinatnieki ir aprekinajuši, ka videjais reakcijas laiks autovaditajam ir aptuveni viena sekunde, taču tas var but ilgaks, ja vaditajs ir aizrunajies ar blakussedetaju, klausas muziku vai nodarbojas ar citam darbibam, kas noverš uzmanibu. Tapec galvenais izveleties tadu distanci, lai saglabatu kontroli. Atceries – jo lielaka distance, jo lielaka drošiba.
Nogurums, parpule, karstums un citi ikdieniški apstakli nogurdina musu acis un lidz ar to samazina koncentrešanas spejas. Ja, vadot automašinu, acis sak asarot, grauzt un klut sartas, velams apstaties un veikt dažus vingrinajumus, kas samazinatu uz acim versto spiedienu. Piemeram, iedomata astotnieka zimešana gaisa vai skatišanas pamišus te uz tuviem, te taliem objektiem varetu palidzet.
Ja paredzets garaks celojums, tad noteikti nepieciešams nodrošinat regularus partraukumus.
