Preses relīze
Brivi atstatas lietas automašina ir bistamas!
Ari jaunakas drošibas sistemas musu automašinas nepasargas no neveribas! Jaatceras, ka visa veida bagaža ir janovieto bagažas nodalijuma, bet nelielas lietinas (pudeles, žurnali, kartes utt.) ir janovieto siklietu nodalijumos un janostiprina. Papildus uzmaniba ir japieverš apaliem priekšmetiem, kuri netišam varetu noklut zem pedaliem.
Zinatnieku veiktie petijumi liecina, ka, piemeram, uz priekšeja panela nevainigi atstats mobila telefona svars bremzešanas bridi ir pielidzinams divu kiegelu masai. Savukart brivi novietota viena litra udens pudele straujas bremzešanas gadijuma (ar braukšanas atrumu
Mainoties gadalaikiem un nemot vera Latvijas autocelu specifiku un tehnisko stavokli, autovaditajiem ir svarigi ieverot un trenet drošas braukšanas pamatprincipus, kas nepieciešami auto vadišanai uz slidena cela. Ziema ledus un sniegs, pavasaros netiri un slapji celi, lietus laika udens pelkes un asfalta rises, un liels grunts seguma celu ipatsvars rada regularu auto slidešanas risku un nepieciešamibu macet adekvati reaget, neskatoties uz modernajam drošibas tehnologijam musdienu automašinas.
Ja ir jabremze uz apledojuša vai slidena cela, ieteicams pielietot «pulsejošo» bremzešanas metodi, respektivi, piespiest bremzes pedali un tad vienmerigi to atlaist, atkartojot to vairakkart, tadejadi palielinot riepu sakeri ar cela virsmu. Pielietojot «pulsejošo» bremzešanas metodi, kaja netiek atrauta no pedala – mainits tiek vienigi pielietotais speks.
Tiklidz riepas zaude sakeri ar cela virsmu, un automašina sak bukset, autovaditajam ir jazina, ka to apturet. Sakeri ar cela virsmu, kas ir saslidešanas pamata, var zaudet gan priekšejie, gan aizmugurejie riteni, un tehnikas, kuras pielieto abos gadijumos, ir atškirigas.
Ja sakere ar cela virsmu zud aizmugurejiem riteniem (oversteer), tad ieteicama riciba butu šada: nospiest sajugu (tadejadi izlidzinasies automašinas svars) un strauji griezt sturi taja virziena, uz kuru janovirza automašina (ir javeic ta deveta kontrešana). Ta ka dzinejs šada bridi ir atslegts no transmisijas, automašina samazinas atrumu, un buksešana partrauksies.
Ja pagrieziena bridi «kontroli zaude« jeb izbukse priekšejie riteni un izsauc nepietiekamu pagriežamibu (understeer), ir ieteicams strauji atlaist gazes pedali, samazinat stures pagrieziena lenki un tad velreiz censties iegriezt auto nepieciešamaja lenki. Šada situacija strauja gazes nonemšana palielinas svaru uz priekšejiem riteniem un samazinas auto atrumu, bet samazinats pagrieziena lenkis atgriezis auto stabilitati un sakeri ar celu.
Protams, saslidešanas iespeja ieverojami samazinas, ja auto ir aprikots ar ABS bremžu sistemu, jo ta nelauj riteniem nobloketies bremzešanas laika, tatad ieverojami samazina slidešanas iespejamibu, turklat isaks bus ari bremzešanas celš. Taču jaatceras, ka pat visdrošakas bremzešanas sistemas nepasargas automašinu, ja braukšanas atrums bus parak liels.
Kadam merkim ta tiek lietota?
Renault trešas paaudzes aizsardziba nodrošina optimalu drošibu cilvekiem priekšejos sedeklos, ta ir balstita uz diviem pamata parametriem: avarijas triecienu un cilveka garumu. Sistema, kurai nav otras lidzigas, piedava gaisa spilvenus, kas pielagojas atkariba no trieciena speka, un dubultu drošibas jostu spriegojumu.
Ka tas strada?
Pirmas trieciena fazes laika drošibas jostu spriegotajierice, kas savienota ar skavu, iespiež pasažiera kermeni sedekli. Pirmajas 10 trieciena milisekundes elektronisks modulis noverte sadursmes speku, izmantojot tadus parametrus ka atrums un paatrinajums. Ja trieciens ir nenozimigs, gaisa spilvens piepušas mazak. Ja trieciens ir nozimigs, tiek aktivizeta drošibas jostas otra spriegotajierice, ar merki piespiest kermeni stiprak pie kresla un noturet. Stipra trieciena rezultata tiek aktivizeta otra gazes tvertne, un piepusti lielaka izmera gaisa spilveni. Ja drošibas jostu spriegums sasniedz 400 daN vienibas (tas atbilst slodzei, ko var izturet kruškurvis), tiek aktivizets limitetajs, kas izritina drošibas jostu pakapeniski, tadejadi aizkavejot jebkuru parmerigu slodzi uz kermeni. Gaisa spilveni savukart absorbe un mazina parejo sadursmes trieciena energiju uz kruškurvi un galvu. Drošibas spilvenu varsts pakapeniski atveras, lai izlaistu gaisu un uzturetu nepartrauktu kontaktu ar kermeni. Šadi var raksturot gaisa spilvena un drošibas jostas mijiedarbibu, lai trieciena laika izdalitu slodzi viscaur pa kruškurvi un ierobežotu kakla un galvas parslodzi.
Trieciena ši ierice atlauj atbrivoties drošibas jostai pakapeniski, ta samazinot triecienu uz kruškurvi. Priekšejam sedvietam limitetajs ir piemerots 400 daN, kas ir pretestibas sliekšna vertiba tam, ko minimali spej izturet ši kermena dala. Ar Megane II tika ieviesta ari otra šada ierice, kas ir paredzeta drošibas jostam vedera dala. Ta ierobežo slodzi uz iegurni lidz 600daN, un samazina kaulu lušanas iespejamibu šaja vieta.
Renault trešas paaudzes aizsardzibas sistema (SRP3) tiek izmantota Clio, Modus, Megane II, Scenic II, Laguna II, Vel Satis un Espace IV.
Kadam merkim ta tiek lietota?
Aizmugurejo sedvietu pasažieru aizsardziba vel arvien ir neapzinats laucinš. Tomer, istenojot principu «Drošibu visiem», Renault automašinas tika aprikotas ar tris punktu drošibas jostam visiem pasažieriem jau pirms tas tika izvirzits ka obligats noteikums.
Ka tas darbojas?
Visas jaunas Renault automašinas ir aprikotas ar drošibas jostu stipruma limitetaju aizmugures sanu sedvietas, ierobežojot slodzi lidz 600daN, kas samazina kruškurvja bojajumu risku (ši ierice ir palidzejusi samazinat nopietnu vai fatalu ievainojumu riskus par 20%).
Ir pieradits, ka aizmugure sedošie pasažieri ir vieglak paklauti paslidešanai zem drošibas jostas un izslidešanai no sedvietas. Renault ir radijis unikalu sistemu, lai izvairitos no šadas iespejamibas. Lidzas jau tradicionalajam aizmugurejo sedvietu izliekumam, sanu aizmugurejas sedvietas ir nodrošinatas ar drošibas jostu spriegotajiem, kas trieciena rezultata iespiež pasažiera iegurni kresla. Drošibas jostas ir modificetas ta, lai jostas nesniegtos pari vederam, jo ši kermena vieta ir loti viegli ievainojama. Saite, kas notur skavu pie gridas, ir saisinata, lai butu specigaka. Visi šie pasažieriem neredzamie elementi palidz noturet kermeni sedekli un liecina par ieverojamu progresu «Drošibu visiem» principa ieviešana.
Kadam merkim ta tiek lietota?
Nereti celu satiksmes gadijumos smagi cieš berni, turklat tikai tapec, ka brauciena laika nav ieverotas drošibas prasibas. Berns nav pieauguša cilveka mini modelis, tadel berna drošiba prasa ipaši pielagotus drošibas lidzeklus. Isofix stiprinajumi, kas pirmo reizi paradijas Clio II 1998. gada šobrid ir standarts visiem Renault modeliem. Plašaks sistemas pielietojums palidzetu samazinat nopietnu ievainojamu risku par 22%, galvenokart kakla ievainojumus berniem lidz 4 gadu vecumam.
Ka tas darbojas?
Isofix sistema ir veidota no diviem stiprinajuma punktiem, kas ir iebuveti automašina ka standarts atzveltnes un kresla savienojuma vieta. Renault automašinas ir aprikotas ar trim stiprinajuma punktiem, ta nodrošinot stabilu berna sedekla nostiprinajumu. Drošibas jostu spriegotajierice un speka limitetajs aizmugures sedekliem ir vitali svarigas ari bernu sedekliem. Sadursmes gadijuma spriegotajierice palenina drošibas jostas atbrivošanos kruškurvja dala ar merki noturet berna kermeni vai sedekli taja paša vieta. Sistema savelk drošibas jostu un samazina risku, ka berna galva var atsisties pret priekšeja kresla atzveltni. Bernam, kas ir vecaks par 4 gadiem un sež uz polsterejuma, drošibas jostu spiediens uz kruškurvi tiek ierobežots ar speka limitetaju.
