Renault prezente ar E85 bioetanolu darbinamu Megane

Parizes Starptautiskaja lauksaimniecibas

izstade „Renault” prezente ar E85 bioetanolu

 darbinamu Megane

Gluži ka pern ari šogad „Renault” stenda ipaši uzsverta kompanijas interese par biodegvielas izmantošanu tehnologiju attistiba. Šogad tika demonstreta automašina Megane, kas darbinama ar E85 bioetanolu, kopa ar vienu no tas B30 biodizela apvienojamo dzineju.

Bez tam „Renault” stenda vareja sanemt informaciju, kas saistita ar biodegvielu, piemeram, kapec nepieciešams attistit biodegvielu, kada veida tiek ieguts bioetanols un biodizelis un kada ir nozime degvielas paterina efektivitates analizei.

Kompanija „Renault” biodegvielu uzskata par vienu no efektivakajiem un ekonomiskakajiem risinajumiem CO₂ emisijas ierobežošanai. Šo degvielu veidi reprezente daudzveidotu atjaunojamo energijas avotu, kas ir spejigs samazinat musu atkaribu no fosilajam degvielam, jo tas ražo no augu vielam. Vel viena biodegvielu priekšrociba - to ražošana var izmantot vietejos resursus, tadejadi samazinot CO₂ emisiju, kas rodas transportešanas laika pa sauszemi vai juru.

Pavasari „Renault” gatavojas laist tirgu automašinu Megane, kas bus aprikota ar E85 bioetanola degvielu darbinamu 1.6 16V 110Zs dzineju. Tas bus ši zimola pirmais bioetanola transportlidzeklis Eiropa. Šadiem dzinejiem nepieciešama specifiska attistiba, lai atlautu tiem darboties ari ar citiem degvielas paveidiem (benzinu vai E85 etanolu). Galvenas atškiribas attiecas uz visu degvielas sistemu un iešlircinašanas sistemu (iešlirces, aizdedzes sveces, ECU), ka ari virzuliem, varstiem un varstu ligzdam. Balstoties uz pieredzi, kas kopš 2004. gada guta Brazilija, pardodot ar E100 bioetanolu darbinamas automašinas, „Renault” paredz, ka „50 procenti no Eiropa pardošana esošajiem ar benzinu darbinamajiem transporta lidzekliem lidz 2009. gadam bus gatavi darboties ar maisijumu, kas sastaves no benzina un lidz pat 85 procentiem etanola.”

Kopš 2006. gada izskanas „Renault” ir pardevis Trafic 2.0dCi un Master 2.5dCi B30 biodizela savienojamas versijas. Šie auto galvenokart paredzeti uznemumiem, kas strada ar lielam flotem, un aprikoti ar specialu sukni, šie transporta lidzekli izmaksa tikpat cik parastas, ar dizeli darbinamas šo automašinu versijas. Tie ir ari pirmie konkretie piemeri „Renault” Commitment 2009” programmas ietvaros, kas paredz, ka „ lidz 2009. gadam visi dizeldzineji bus spejigi darboties ar 30 procentu biodizela piejaukumu.” Dizeldzinejs 1.5dCi 85Zs, kas bija  izstadits stenda, ilustreja ka to var istenot pasažieru automašinas.

„Renault” pašreizejais piedavajums izcelas ka viens no efektivakajiem zema degvielas paterina un CO₂ emisijas del. Vel viens no „„Renault” Commitment 2009” programmas merkiem ir pardot vienu miljonu transporta lidzeklu lidz 2008. gadam, kas gaisa emite mazak par 140g CO₂ uz kilometra, ieskaitot ari vienu trešdalu automašinu, kas emite mazak par 120g/km.

Izglitojoša pieeja ar globalo sasilšanu saistitajos jautajumos

Sabiedribas informešana un tas apzinas vairošana par jautajumiem, kas saistiti ar globalo sasilšanu, „Renault” uzskata par iesakumu. Ši nepieciešamiba ir saistita ar priekšlikumu izskaidrot un komunicet par biodegvielu priekšrocibam cina ar CO₂ emisiju. „Renault” stenda apmekletaji tika informeti par biodegvielu priekšrocibam un to, ka ši industrija funkcione. Standarta biodegviela ar benzinu darbinamajam automašinam ir bioetanols, ko ražo no dažadiem resursiem, kas atkarigs no pasaules regiona – sakot no labibas (ASV) un cukurniedrem (Brazilija) un lidz pat bietem un kviešiem (Eiropa). Dizela transporta lidzeklus darbina ar biodizeli, ko ražo no ellainiem augiem (rapsis, saulespukes, soja, palmu ella u.c.).

Apmekletajus informeja ari par biodegvielu vertibu caur ta deveto „well-to-wheel” analizi, kas izverte CO₂ uzvedibu dažados degvielas paveidos visa to dzives cikla. B30 biodizela gadijuma CO₂ emisija ir par 20 procentiem zemaka salidzinajuma ar standarta dizeldegvielu, un emisija var but gandriz 70 procentus zemaka E85 bioetanolam (ko iegust no cukurniedrem), salidzinot ar benzinu. Šis atškiribas ir rezultats fotosintezes procesam. Attistoties augi absorbe noteiktu daudzumu jau atmosfera esoša CO₂. Tas daleji kompense emisiju, kas rodas degvielas ražošanas un sadegšanas procesa. Šis fenomens neistenojas tradicionalo degvielu gadijumos.