STĀSTS: LEGO UN UZDRĪKSTĒŠANĀS

Kad Renault 2010. gadā laida klajā elektroautomobili, uzņēmums centās izstrādāt arī hibrīda tehnoloģiju, lai klientiem atvieglotu pāreju uz pilnībā elektrisku auto. Šī iemesla dēļ inženieriem un ekspertiem bija jāpiedāvā noteiktajām specifikācijām piemērots risinājums. Tam bija jābūt pieejamam, vieglam un piemērotam jebkura izmēra transportlīdzeklim, kā arī jānodrošina vismaz 50 km gaitas rezerve.

“Uzdevums bija Mégane un Clio modeļus aprīkot ar tādu hibrīddzinēju, kas būtu ne tikai finansiāli izdevīgs, bet arī ļoti vienkāršs,” norāda Nikolā Fremo, Renault hibrīdās arhitektūras eksperts.

SAMONTĒT, URBT UN LĪMĒT

Nikolā Fremo sev noteica uzstādījumu par galveno spēka vienību uzskatīt elektrisko dzinēju, kas tiks izmantots, lai iedarbinātu transportlīdzekli. Bet kāda gan transmisija būtu jāizmanto, lai savienotu elektrodzinēju ar iekšdedzes dzinēju? Tā kā mērķis bija piedāvāt vienkāršu, kompaktu un vieglu risinājumu, Nikolā Fremo izdomāja spert radikālu soli – iztikt bez sajūga un pat bez pārnesumkārbas sinhronizētājiem. Tobrīd jau pastāvēja tehnoloģija, kura spēja to nodrošināt, un tā tika plaši izmantota autosportā.

“Kad vēroju savu dēlu mājās spēlējamies ar LEGO Technic zobratiņiem, es pie sevis iedomājos– tas nav tālu no tā, ko vēlētos darīt es. Tādēļ pakāpeniski pirku konstruktora sastāvdaļas, kas man bija nepieciešamas, lai saliktu visus vajadzīgos elementus.”

Nikolā pavadīja Ziemassvētku brīvdienas, no LEGO konstruktora veidojot inovatīvu trīspakāpju pārnesumkārbas modeli, kuru sākumā bija uzzīmējis uz papīra. “Es vēlējos paveikt šo pirmo soli, lai saprastu, ko darīt tālāk. Pēc apmēram divdesmit stundu ilgas darbošanās, ko ar izbrīna pilnām acīm vēroja mans dēls, beidzot bija tapis modelis,” paskaidro Fremo.

Lai to panāktu, nepietika vien ar konstruktora salikšanu. Nikolā bija jāsamontē dažādas asis un transmisijas gredzeni, jālīmē un jāurbj, lai tie turētos pie šasijas rāmja, nodrošinātu piedziņu utt. Tas bija īsteni inženiertehnisks darbs, kurš Nikolā Fremo ļāva pa tiešo pārbaudīt dažādus starp dzinējiem iespējamos darbības režīmus. Vēl jo labāk – viņam izdevās atklāt arī jaunus, par ko iepriekš viņš pat nebija iedomājies. Tādējādi Nikolā guva vēl lielāku pārliecību, ka ar šo modeli viņš bija ceļā uz Renault vēsturē lētāko prototipu, kas bija tikpat pārsteidzošs un negaidīts, cik inovatīvs bija šis tehniskais risinājums.

JA TO VAR PANĀKT AR LEGO, TAD...

Ko par šo teica vadītāji, kuriem modelis tika prezentēts, proti, Remī Bastjēns (Rémi Bastien) un Žerārs Deturbē (Gerard Detourbet) (miris 2019. gadā), pirmās Dacia sērijas “tēvs”, kurš zināja visu par vienkāršiem un finansiāli izdevīgiem risinājumiem? Tas bija ļoti aizraujoši.

“Renault vienmēr ir bijis atvērts uzņēmums, īpaši attiecībā uz pētniecību. Taču tajā dienā, kad parādīju modeli projekta vadītājam Žerāram Deturbē un pētniecības direktoram Remī Bastjēnam, es nezināju, kāda būs viņu reakcija. Viņi rūpīgi aplūkoja modeli, aptaustīja to un sajuta, ka tas ir reāls priekšmets. Es vienmēr atcerēšos Žerāra Deturbē izteikto piezīmi: "Ja to var panākt ar LEGO, tad tas noteikti darbosies!””

Taču zaļā gaisma projektam nebija dāvana. Nikolā un viņa kolēģiem bija jāapņemas ar LEGO konstruktora palīdzību izstrādāto koncepciju ieviest pilnīgi funkcionālā automašīnā tikai 18 mēnešu laikā! “Tas bija izaicinājums visai pētniecības un inženieru nodaļai, kurā tika mobilizēti pārbaudes, mehāniskās projektēšanas un citu nodaļu darbinieku papildspēki,” atceras Nikolā Fremo.

Mazajai entuziastu komandai, kas Renault inženiertehniskās nodaļas ietvaros iekāpa vilcienā uz hibrīdo risinājumu, pats grūtākais bija vēl tikai priekšā.